Bērnu panākumi liek noticēt, ka esmu laba mamma. Tiekamies ar audžumammu Raitu Karabeško

Ģimenes studija

Ģimenes studija dodas uz Blīdeni, kur ciemojas pie audžumammas Raitas Karabeško. Raita un Eduards ir viena no pirmajām audžuģimenēm Latvijā. Pirms 20 gadiem, kad pašu bērni bija jau savā dzīvē, viņi kļuva par audžuvecākiem piecgadīgai meitenītei. Un 20 gadu laikā viņus par mammu un tēti saukuši vismaz 30 bērni. Godāt Raitu un Edvardu par saviem vistuvākajiem cilvēkiem – tas vienkārši tā notiek. Jo attiecības bērnu un audžuvecāku starpā veidojas siltas un atklātas. Un ikdiena visiem kopā mij priecīgos un bēdīgos brīžus. Un grūto brīžu ir daudz, Raita ik pa laikam atgādina, ko šie bērni pārdzīvojuši un kā tas ietekmējis viņu dzīves uztveri. Vienlaikus viņa lepojas ar audžubērnu veiksmēm un panākumiem šobrīd un atzīst, ka tas viņai liek noticēt, ka bijusi un ir šiem bērniem laba mamma. Raita stāsta, ka pirmā audžumeitiņa viņu ģimenē ienākusi 2004. gada maijā, kad kopā ar vīru aizbraukuši uz bērnunamu "Annele". Arī mazdēliņš bijis līdzi, un noklausījies iestādes vadītājas stāstu par meiteni, arī viņš mudinājis vecmāmiņu uzņemt meiteni ģimenē. "Stāsts bija drausmīgi skumjš," bilst Raita. "Meitenīte bija daudz cietusi. Kā visi bērni, kas pēc tam ienāca manā ģimenē. Zobārsti, acu ārsti, visi dakteri, potes. Bērni bez potēm. Tā viņiem visiem ir." Raita stāsta, ka bieži bērniem jāmaca elementāras lietas - ēst, jo daudzus prpduktus viņi nepazīst, mazgāties. "Daudz kur braucam, daudz ko rādām, lai viņi varētu sasniegt dzīvē visu to labāko," stāsta Raita. Viņa ir gandarīta, ka meitenīte, ko paņema piecgadīgu no bērnu nama, pabeidza Liepājas Universitāti. "Tagad Paula pabeigs Liepājā ģimnāziju un ies uz Rīgu mācīties par dakteri. Mārtiņš - Brocēnu sporta skolā airēšana un Kandavas tehnikumā apgūst smago spēkratu mehāniķa profesiju. Jūlija mācās 7. klasē, arī nodarbojas ar airēšanu, otro gadu jau Saldus sporta laureāte. Viņai padodas!" turpina Raita. "Samanta ir jaunākā meitene mums, cīnās ar mācībām, daudz bija iekavējusi. Skola palīdz, tā kopīgiem spēkiem cīnāmies." "Visu ko esam pieredzējuši, ir labu, ir sliktu. Man, var teikt, dievs ir žēlojis, ir smagās vardarbības daudz, bet nav bijis tā, ka ļoti slikti bērni. Tagad arī tie, kas dzīvo pie manis, ir ļoti labi bērni," atzīst Raita. Raita stāsta, ka daudz runā ar bērniem, kas ienāk viņas ģimenē, mācās kursos un smeļas pieredzi no citām audžuģimenēm. Galvenā gudrība, kas strādā, ir mīlestība. "Strādā mīlestība. Ja tas bērns jutīs, ka tu viņu negribi, nekas labs nevar būt. Tev jāciena viņa vēlmes, jādomā par to bērnu," atzīst Raita. Stāstot par grūtajiem brīžiem, runa aizvirzās arī par apcelšanu skolā, bet Raita vienmēr par savējiem cīnās un aizstāv. Atzīst, ka nekad nepieļauj apcelt savus bērnus un arī pati runājas ar tiem, kas mēdz darīt pāri. Daudzi, kas dzīvojuši pie Raitas, ir atgriezušies atpakaļ savās ģimenēs, jo Raita ir izvēlējusies sadarboties ar bērnu ģimenēm. Visiem audžubērniem Raita ir mamma. Sarunā iesaistās arī Mārtiņš, viņš atminās pirmo satikšanos ar mammu Raitu, ienākšanu ģimenē un stāsta par ikdienas darbiem, ko iepazinis un apguvis. Savukārt Jūlija stāsta, ka ikdiena ir kā ģimenē, un viņa ir priecīga, ka dzīvo labā ģimenē, kas mīl un atbalsta.